Eiropas Savienības ekomarķējums
Katru gadu 13. oktobrī tiek atzīmēta Pasaules ekomarķējuma diena!
Eiropas Savienības (ES) Ekomarķējums ir brīvprātīga sistēma, kas dibināta 1992.gadā ar mērķi popularizēt produktus, kuru ietekme uz vidi visā aprites ciklā ir iespējami maza, un lai sniegtu patērētājiem precīzu, nemaldinošu un zinātniski pamatotu informāciju par produktu ietekmi uz vidi.
Ekomarķējuma sistēmu regulē Eiropas Parlamenta un Padomes 2009.gada 25.novembra Regula (EK) Nr.66/2010 (ES Regula) par ES Ekomarķējumu. ES Regulas 4.pantā minētā kompetentā iestāde ES ekomarķējuma piešķiršanai Latvijā ir Vides pārraudzības valsts birojs (Birojs) atbilstoši Vides aizsardzības likuma 38.panta (1) daļai.
Produktus un pakalpojumus, kam piešķirts Ekomarķējums, var atpazīt pēc Ekomarķējuma logo – Ekopuķītes. Logo – Ekopuķīte - simbolizē konkrētu vides aizsardzības, veselības aizsardzības un produktu kvalitātes standartu izpildi, ko apstiprinājusi Eiropas Komisija (EK).
Atbilstoši ES Regulas 9.panta 4.punktam un Vides aizsardzības likuma 38.panta (11) punktam uzņēmēji (ES ekomarķējuma pretendenti), kas iesniedz Birojam pieteikumu par ES ekomarķējuma piešķiršanu produktam, sedz pieteikuma izskatīšanas un produkta reģistrācijas izmaksas, kā arī izmaksas, kas saistītas ar testēšanu un atbilstības novērtēšanu attiecībā uz ES ekomarķējuma kritērijiem saskaņā ar Ministru kabineta 2013.gada 17.septembra noteikumos Nr.877 „Noteikumi par Vides pārraudzības valsts biroja sniegto publisko maksas pakalpojumu cenrādi” (Noteikumi Nr.877) apstiprinātu maksas pakalpojuma cenrādi. Latvijā izveidotā maksas sistēma paredz diferencētu maksas apmēru lieliem, maziem, vidējiem un mikrouzņēmumiem, kā arī atvieglojumus pretendentiem, kas savos uzņēmumos ieviesuši vides pārvaldības sistēmas (EMAS vai ISO 14001). Ekomarķējuma pieteikuma maksas apmērs noteikts no 199,20 euro līdz 924,87 euro, savukārt ES ekomarķējuma gada maksas apmērs noteikts no 239,04 euro līdz 1067,15 euro.
Ekomarķējuma pozitīvie aspekti
ES Ekomarķējuma sistēma ir veidota kā viens no ES brīvprātīgajiem vides politikas instrumentiem ilgtspējīgai attīstībai. Sistēmas pamatā ir preventīva produktu ražošanas un pakalpojumu sniegšanas radītās tiešās un netiešās ietekmes mazināšana visos to dzīves cikla posmos, un tās mērķis ir sekmēt un stimulēt tādu preču ražošanu un pakalpojumu sniegšanu, kuru ietekme uz vidi ir samazināta līdz minimumam, vienlaikus veicinot arī atbildīgu un videi draudzīgu patēriņu.
Ražotāji vai pakalpojuma sniedzēji, kuriem piešķirts ES ekomarķējums, to var izmantot kā atbildīgas uzņēmējdarbības atpazīstamības zīmi gan biznesa attiecībās, gan individuālajā izvēlē. ES ekomarķējums var dot ieguldījumu arī uzņēmumu konkurētspējas, tostarp eksporta potenciāla celšanai, jo sistēmai ir vienota atpazīstamības zīme visā ES, kā arī Skandināvijas tirgū pieprasījumam pēc atbildīgas ražošanas precēm un pakalpojumiem ir salīdzinoši senākas un spēcīgākas tradīcijas.
Kritēriji
Eiropas ekomarķējuma sistēmā katrai produktu grupai tiek izstrādāti ekoloģiskie kritēriji, kuru mērķis ir samazināt produkta ietekmi uz vidi visā tā dzīves ciklā – no ražošanas līdz nonākšanai atkritumos. Kritērijus izstrādā ekspertu darba grupas prezidējošās dalībvalsts vadībā, konsultējoties ar visu ieinteresēto pušu pārstāvjiem (ražošanas un mazumtirdzniecības uzņēmumiem, valsts un nevalstiskajām patērētāju tiesību aizsardzības un vides aizsardzības organizācijām, u.c. sabiedriskajām organizācijām).
ES ekomarķējumu piešķir tikai tiem produktiem, kas atbilst visiem attiecīgajā produktu grupā izstrādātajiem kritērijiem – labākajiem ekoloģiskajiem raksturlielumiem. Saskaņā ar ES Regulu EK nosaka ekomarķējuma kritērijus katrai produktu grupai. Līdz šim EK ir izstrādājusi ekoloģiskos kritērijus ES ekomarķējuma piešķiršanai (līdz ar to ekomarķējums var tikt piešķirts) 34 produktu grupām, to skaitā:
- ķermeņa kopšanas un sadzīves ķīmijas produktiem;
- absorbējošiem higiēnas produktiem;
- tekstilizstrādājumiem, apaviem;
- krāsām, lakām;
- elektroierīcēm (datoriem, TV);
- segumiem (koka grīdām, cietiem segumiem);
- mēbelēm, dārzkopības produktiem;
- lubrikantiem (eļļām, smērvielām);
- gultas matračiem;
- pārveidotam papīram,avīžpapīram, salvešpapīram, iespiedpapīram u.c. papīra izstrādājumiem;
- tūrisma atpūtas vietu pakalpojumiem
- telpu uzkopšanas pakalpojumiem.
ES ekomarķējumu piešķir uz laiku, cik ilgi ir spēkā Eiropas Komisijas kritēriji attiecīgajā produktu grupā, pēc tam produktiem jāveic sertifikācija atbilstoši jaunajām prasībām (kritērijiem). Standartā kritērijus izstrādā uz četriem vai sešiem gadiem. Pēc tam tiek pieņemts lēmums par to pārskatīšanu atbilstoši jaunākajām iniciatīvām vides aizsardzībā vai kritēriju pagarināšanu bez izmaiņām. Kad jaunie pārskatītie kritēriji stājas spēkā, esošo ES ekomarķējuma licenču turētājiem ir jāpiesakās licencei no jauna. Parasti jaunajā EK lēmumā par attiecīgās produktu grupas kritērijiem ir noteikts pārejas periods, kura laikā produkti ir jāpielāgo jaunajiem kritērijiem un jāpiesakās to novērtēšanai no jauna.
EK ir izdevusi ES ekomarķējuma lietotāju rokasgrāmatu, kurā Jūs uzzināsiet vispārīgu informāciju par ES ekomarķējuma pieteikšanās procesu, detalizētāku informāciju meklējiet ES ekomarķējuma tīmekļa vietnē.